© personiba.lv 2010 Smiekli... Psihodrāma Jakobs Levi Moreno dzimis 1889. gadā Bukarestē, Rumānijā ebreju ģimenē. Viņa tēvs Nissims  Moreno Levi bija ceļojošs tirgotājs, kurš maz laika pavadīja kopā ar ģimeni. Interesanti, ka  Nissims Moreno dzimis 1856. gadā – tajā pašā, kad Z.Freids. Māte – Polīna Janku bija  ieguvusi tiem laikiem labu izglītību katoļu konventa skolā. Jakobs Levi bija pirmdzimtais un  viņam bija īpaši tuvas un siltas attiecības ar māti.  Prom esošais tēvs un tuvās attiecības ar ebrejiskajā un katoliskajā tradīcijā izglītoto māti atstāja  lielu ietekmi uz turpmāko Jakoba Levi pasaules izjūtu un pieredzi. Pirmkārt – uz savas  identitātes apzināšanos. Būdams pieaudzis, viņš mainīja savu uzvārdu. Piedzimis, kā Jakobs Levi, vēlāk   kļuva par Jakobu Levi Moreno, t.i., sava tēva otro vārdu - Moreno, kas, starp citu, ebreju valodā nozīmē   "skolotājs", pieņēma par savu uzvārdu. Tādējādi kļūdams par jaunas dzimtas aizsācēju. Vēlāk citi viņa   radinieki – brāļi un māsas arī pārtapa par Moreno.  Par savu piedzimšanu Moreno stāstīja mītu, ka esot dzimis uz kuģa, naktī, vētras laikā un tas  noticis 1892. gadā. Šis gads ir zīmīgs ar to, ka nāca pasaulē viņa brālis Viljams, ar kuru viņam  bija vistuvākās attiecības un kurš vēlāk finansiāli atbalstīja dakteri Moreno ( jau ASV). Kā  zināms, pirms 400 gadiem – 1492., Kristofers Kolumbs devās pāri okeānam rietumu virzienā,  lai atklātu jaunu jūras ceļu uz Indiju. Uz viņa burinieku klājiem bija samērā daudz ebreju. Tas  bija laiks, kad Spānijā ebrejus sāka vajāt, un liela daļa šīs tautas devās bēgļu gaitās – arī uz  rietumiem – pāri Vidusjūrai uz Turciju, vēlāk – uz Rumāniju. Strap viņiem bija arī Moreno senči.  Apmēram viena gada vecumā Moreno smagi saslima. Viņu mājās iegriezās čigāniete, kas  ieraudzīja mazo, drudzī kaistošo zēnu gultiņā un pareģoja mātei – "Šis bērns kādu dien` kļūs  par lielu vīru un ļaudis no visas pasaules nāks viņu apciemot..." Polīna audzināja savu puisēnu ļoti īpaši – it kā viņam nākotnē būtu lemts kļūt par ko līdzīgu mesijai.  1895. gadā Moreno ģimene pārceļas uz Vīni. Šis periods saistās ar kādu Moreno atmiņu –  "pirmo psihodrāmu". Apmēram 6 gadu vecumā – kādu dien` Jakobs bija atstāts mājās viens ,  spēlējoties ar kaimiņu bērniem. Viņš ierosināja spēlēt eņģeļos. ‘’Kurš būs Dievs?’’ "Es"- sacīja  Moreno, uz galda salikdams krēslus citu virs cita. "Es varu lidot!"- izsaucās "Dievs", un,  krisdams, salauza roku. Vēlāk Moreno psihodrāmu dēvēja par "kritušo eņģeļu" terapiju.  1909. gadā, kad ģimene dzīvo Hemnicā , Vācijā, Moreno viens pārceļas atpakaļ uz Vīni un  iestājas Vīnes Universitātē, uzsākot filozofijas studijas, pēc tam – studē medicīnu.  1917. gadā iegūst medicīnas doktora grādu. Šajā periodā Moreno rada psihodrāmas filozofiskos pamatus – publicē darbus ( sākumā anonīmi, poētiski filozofiskā formā ), kā arī  pirmās psihodrāmas un grupas terapijas akcijas – uz ielām un teātros.  1919. gadā uzsāk ārsta praksi nelielā Austrijas kalnrūpniecības pilsētiņā Bad Foslavā ( Bad  Vōslau). Šajā laikā tiek aprakstītas pirmās psihodrāmas sesijas ar individuāliem  pacientiem.1925. gadā Moreno pārceļas uz dzīvi ASV. Amerikā viņš turpina attīstīt psihodrāmu,  nododas sociometrijas pētījumiem un attīsta grupas psihoterapiju. 1936. gadā Bīkonhillā ( Beacon Hill) , Ņujorkas štatā, atver sanatoriju, kas kļūst par  psihodrāmas terapijas un izglītības centru. Moreno ASV un citur pasaulē ir daudz sekotāju. Viņš devis ievērojamu ieguldījumu Amerikas un pasaules psihiatrijas, socioloģijas un grupas psihoterapijas attīstībā. Moreno mirst 1974. gadā.  Viņam ir divi bērni – meita Regīna un dēls Džonatans.  Psihodrāmas attīstības svarīgākie posmi. 1. Grupas terapijas aizsākumi.  1913. gadā Moreno kopā ar kādu venerisko slimību speciālistu un juristu organizē pašpalīdzības grupu   Vīnas prostitūtām. Tās mērķis nebija izmainīt vai analizēt šiš sievietes, bet  mēģināt atgriezt viņām pašcieņu. Šai laikā izkristalizējās daži nozīmīgi grupas terapijas  aspekti: 1.  grupas autonomija, 2.  grupām ir struktūra, grupas diagnoze ir priekšnosacījums grupas psihoterapijai, 3.  kolektivitātē – grupām ir noteikti uzvedības paterni, lomas un tikumi,  4.  anonimitāte.  Taču šīs Moreno aktivitātes nebija pārāk ilgas – suteneru pretestības dēļ. 2. Sociometrijas pirmsākumi.  Pirmie sociometrijas pētījumi tika veikti 1915. – 1918. gadā. 1915. gadā Moreno Austrijas  valdības uzdevumā dodas uz Itālijas pierobežu – Mitterndorfas bēgļu nometni, kuras iemītnieku  starpā auga sociālā un psiholoģiskā spriedze. Viņš sāka pētīt šo kopienu no visdažādākiem aspektiem – nacionālā, politiskā, dzimuma, profesionālā utt. un iespēju sadzīvot – tuvāk vai  tālāk. Kopš tā laika Moreno sāka nodarbināt kopienas sociometriskās plānošanas ideja. 3. Sociodrāmas sākums.  Moreno rakstīja, ka "psihodrāma piedzima Smieklu dienā, 1921. gada 1. aprīlī". I pasaules karš  bija beidzies, Austrijā valdīja apjukums, valsts bija sadalīta, nebija līderu, gaisā virmoja dažādas  idejas. 1. aprīlī Moreno bija noīrējis Vīnes drāmas teātra "Komoedien Haus" zāli. Skatītāju bija samērā  daudz, starp viņiem Austrijas un citu valstu politiskie, reliģiskie darbinieki, žurnālisti, citi  cienījami ļaudis. Priekškars paceļas... uz skatuves prožektoru gaismā sarkana samta tapsēts  ķeizara krēsls un... dakteris Moreno. Viņš aicina skatītājus – apsēsties uz šī krēsla. 1921. gadā,  strādājot par ārstu Badfoslavā, Moreno uzsāka pirmās psihodrāmas sesijas ar individuāliem pacientiem un "profesionālu" palīgpersonu. 4. Spontanitātes teātris.  1922. gadā Moreno sāka realizēt kādu citu ideju – spontanitātes teātri (Stegreiftheater). Uz  skatuves darbojās profesionāli aktieri, kuri improvizēja dažādas spontāni radušās tēmas, vai arī  atveidoja jaunākajās avīzēs izlasītus rakstus – "dzīvā avīze".  Šī pieredze rosināja Moreno 1) definēt spontanitātes jēdzienu – īpaši saistībā ar kreativitāti, 2)  izpētīt interpersonālo mērījumu iespējas, 3)eksperimentēt ar spontāno mijiedarbību mazajās  grupās. 5. Kopš 1925. gada Moreno dzīvoja ASV, kur viņš turpināja attīstīt psihodrāmu, sociometriju un  grupas psihoterapiju – teorētiski un praktiski. Sociometriskos pētījumus viņš veic dažādās Amerikas iestādēs ( piem., Sing-Sing cietumā) un  kopienās. Moreno atver savu sanatoriju Bīkonhillā, kur strādā ar pacientiem grupas terapijā.  Amerikas periodā rodas nozīmīgākie Moreno teorētiskie darbi – "Psihodrāma" 3 sējumos,  "Who shall survive?", kas ir galvenais darbs sociometrijā – 700 lappaspuses bieza grāmata u.c. Psihodrāma kļūst par nopietnu, teorētiski un filozofiski pamatotu psihoterapijas virzienu, kurai  rodas daudz sekotāji – Moreno skolnieki strādā ASV, Eiropā ( Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Ziemeļvalstīm utt.),  Latīņamerikā, Austrālijā u.c  . Moreno piedalās Amerikas un pasaules grupas psihoterapijas asociāciju un padomes izveidē. Kādas ir psihodrāmas priekšrocības? - Būdama efektīva psihoterapijas metode, to plaši pielieto daudzu Eiropas valstu un ASV  psihiatriskajās klīnikās.  - Psihodrāma noder gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā izmantojama gan individuālajā,  gan pāru, gan ģimenes terapijā. - Psihodramatisti strādā ne tikai specifiski psihoterapeitiskā jomā, bet arī ar daudzveidīgām  grupām un problēmām – ar organizācijām, ar grupām izglītības iestādēs, ar radošajām  grupām, dažādām sociālajām grupām un starpgrupu konfliktiem. Psihodrāma efektīvi palīdz  jaunu prasmju apguvē. Psihodrāma piedāvā dalībniekiem drošā un atbalstošā vidē apgūt un trenēt jaunas, daudz noderīgākas lomas un uzvedību modeļus. Raksta autors: Agris Palkavnieks Raksts publicēts sadarbībā ar Moreno Institūtu Latvijā