© personiba.lv 2010 Smiekli... Marte Meo Marte Meo  tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „pašu spēkiem”. Šo metodi izveidoja Maria Aarts no   Nīderlandes. Šobrīd ar to stādā vairāk kā 38 pasaules valstīs.  Marte Meo metode sniedz konkrētas atbildes uz vecāku jautājumiem par savstarpēju saskarsmi, bērnu attīstību un audzināšanu. Aiz katras bērna problēmuzvedības slēpjas vēstījums: “Es vēl neesmu kaut ko attīstījis. Jūs, pieaugušie, mēģiniet to ieraudzīt un saprast!” Taču Marte Meo metode ir domāta ne tikai vecākiem, kuriem ir grūtības ar bērna uzvedību, bet arī tiem, kuri vēlas attīstīt bērna spējas un   personību jau no pašiem pirmajiem dzīves mirkļiem. Darbam ar Marte Meo metodi nav vecuma   ierobežojuma. Tā der vecākiem, kas vēlas, lai ar bērnu kopā pavadītais laiks būtu pilnvērtīgs.  Izmantojot Marte Meo metodi, tiek attīstītas pieaugušā prasmes sadarboties, atbalstīt, ieraudzīt bērna attīstības iespējas, lai spētu izmantot savus resursus un atrisinātu situāciju pašu spēkiem. Grūtās situācijas var padarīt par attīstības iespējām. Un to var darīt viegli, gūstot prieku un gandarījumu!   Kā norit Marte Meo konsultēšana? 1.solis. Bērna vecāks dodas pie speciālista, uzdod jautājumus, izstāsta problēmu un izklāsta situāciju.   2.solis. Marte Meo konsultants nofilmē 5-10 minūtes garus video ar bērnu un pieaugušo ikdienas situācijā mājās, bērnu dārzā vai skolā (piem., spēlēšanās, mācīšanās, ēšana, ģērbšanās utt.). 3.solis. Speciālists uzfilmēto materiālu izanalizē, atklājot bērna attīstības vajadzības (nepieciešamo   attīstībai); 4.solis. Nākamajā konsultācijā speciālists vecākam parāda veiksmīgos kadrus un izceļ labos saskarsmes   momentus, tā stiprinot vecāka dabiskās kompetences – dabisko prasmi būt par vecāku. Tiek izskaidrots un uzsvērts, kāds pieaugušā atbalsts ir nepieciešams ikdienā bērna attīstības veicināšanai. Marte Meo palīdzēs pieaugušajiem gadījumos, kad:    bērns zīdaiņa vecumā ir raudošs, grūti nomierināms, ar lielu aktivitāti vai pretēji – gauss, ir   grūtības ar ēšanu, ģērbšanos, mazgāšanos;   pirmsskolas vecumā bērns ir nepaklausīgs, agresīvs, neprot draudzēties, neprot mierīgi   spēlēties;   skolas vecumā bērnam ir grūtības pildīt mājas darbus, būt draudzīgam, sekot pieaugušā   norādījumiem, grūtības koncentrēties, ir nenoturīga uzmanība;    bērnam ir kādas saslimšanas vai traucējumi attīstībā – valodas attīstības traucējumi, autisms,   mutisms, hiperaktivitāte, depresija u.c.  Raksta autore: Vita Apsīte