© personiba.lv 2010                                      Izdegšana .... Pēdējā laikā biežāk tiek lietoti jēdzieni emocionālais izsīkums,  emocionālā vai profesionālā izdegšana. Tad nu apskatīsimies  ar ko tas parasti sākas un ar ko parasti beidzas.  1982. gadā veiktais pētījums kļuva par pamatu emocionālā  izdegšanas sindroma daudzdimensionalitātes teorijai, kura tiek  atzīta arī šodien un izšķir trīs emocionālā izdegšanas sindroma  komponentes:  1. emocionālais izsīkums (individuālā stresa dimensija), kas  izpaužas kā pārpūles sajūta, emocionālo un fizisko resursu  iztukšotība, depresijas simptomu parādīšanās, dusmu,  agresivitātes uzliesmojumos,  2. depersonalizācija (starppersonu konteksta dimensija), kas  izpaužas kā atsvešinātība no citiem indivīdiem – distancēta,  negatīva un atsvešināta attieksme pret jebkādiem darba aspektiem,  3. personīgo sasniegumu reducēšana (pašizvērtēšanas  dimensija ), kas izpaužas kā subjektīva nekompetences izjūta,  negatīvisms attiecībā pret sevi, darba pienākumiem, līdz ar to -  panākumu trūkums un pazemināta produktivitāte darbā. Izvairīšanās   no jebkādas atbildības attiecībā pret citiem.  Šie komponenti ir savstarpēji cieši saistīti un viens no otra  izrietoši.  Ja darba situācijā, kurā darbinieks regulāri veic liela apjoma  darbu spraigā tempā, limitētos laika termiņos un subjektīvi  pārāk augstā prasību līmenī, viņā veidojas emocionāls izsīkums  vai distancēta attieksme pret darbu, pazeminās darba spējas  un sekojoši – degradē indivīda subjektīvās efektivitātes  pašizjūta. Tā kā pašizjūta ietekmē reālo darba efektivitāti, tad  rezultātā indivīdam ir apgrūtinoši izjust sava darba efektivitāti, jo  dominē emocionālā izsīkuma sajūta. Dažos gadījumos  efektivitātes pazemināšanās (pazeminātas darba spējas) var  noritēt paralēli emocionālā izsīkuma un depersonalizācijas  attīstībai. Un pazeminātas darbaspējas šādā situācijā ir darba  veikšanai nepietiekamu un neatbilstošu resursu sekas, bet  emocionālais izsīkums ir pārlieku liela darba apjoma un sociālo  konfliktu sekas.  Kā tad vieglāk noteikt ir iestājusies emocionālā izdegšana  vai nē?  Ja jums ir nācies no rīta pamostoties saprast, ka labprātāk šai  pasaulē darītu jebko citu, tikai ne dotos uz darbu. Domājot par  saviem klientiem, biznesa partneriem, kolēģiem un  priekšniecību, jūs pārņem nelabums kā tiešā, tā pārnestā šī  vārda nozīmē. Jums piemetas visas iespējamās kaites, un  kājas uz darbu "gluži vienkārši nenes". Pamazām jūs zaudējat  interesi par dzīvi, tuvajiem cilvēkiem un arī par sevi. Viss, kas  jums agrāk šķita saistošs, kļūst pelēks un tukšs; tas, kas vēl  nesen izraisīja pozitīvas emocijas, tagad kļūst par ciniska  izsmiekla objektu. Tad jūs ir piemeklējis izdegšanas sindroms.  Kuriem cilvēkiem visbiežāk iespējama izdegšana?  Profesionālā izdegšana jeb izdegšanas sindroms ir stāvoklis,  kas plaši novērojams starp profesionāļiem, kuri strādā sfērās,  kas saistītas ar palīdzības sniegšanu, komunikāciju starp  cilvēkiem. Tie ir darbinieki, kuru profesionālie pienākumi prasa  tā vai citādi iesaistīties pastāvīgā tiešā kontaktā ar dažāda veida  "klientiem" – pārdošanas menedžeri, speciālisti, kas strādā ar  atslēgas klientiem, pārdevēji, skolotāji, ārsti, žurnālisti. Šo  profesionāļu darbs var būt ļoti atšķirīgs, bet viņiem visiem  kopīgs ir tuvs kontakts ar cilvēkiem, ko, no emocionālā viedokļa  raugoties, ilgstoši uzturēt mēdz būt ļoti grūti.  Kā atsevišķam vadītājam, menedžerim vai darbiniekam, kas  cieš no profesionālās izdegšanas, dažādi šīs parādības  simptomi izpaužas arī uzņēmumā vai iestādē kopumā.  Tie ir sekojoši:  1. Liela kadru mainība (bieža personāla maiņa nodaļā).  2. Pazemināta līdzstrādnieku iesaistīšana darba procesā.  3. Grēkāža meklēšana strīdīgās situācijās.  4. Izpaužas dusmas pret vadību vai bezpalīdzība un bezcerība.  5. Veidojas kritiska attieksme pret darbiniekiem.  6. Nepietiekama sadarbība personāla starpā.  7. Progresējoša iniciatīvas krišanās.  8. Pieaugoša sajūta, ka darbs nesniedz gandarījumu.  9. Tiek pausts negatīvisms attiecībā uz nodaļas lomu vai  funkciju.  Emocionāli izdegošie profesionāļi bieži vien nespēj pārvarēt ar  darbu saistīto emocionālo stresu un, kad sindroms pietiekami  progresējis, viņos vērojamas arī citas negatīvas izpausmes.  Bieži kā reakcija uz izdegšanu notiek aiziešana no darba, tā  maiņa, pāriešana uz administratīvo darbu vai pilnīga profesijas  maiņa. Kompānijām, kas nodarbojas ar personāla atlasi, bieži  nākas sastapties ar situāciju, ka, pēc CV spriežot, veiksmīgs  tirdzniecības menedžeris vēlas atrast darbu noliktavā, kļūt par  administratoru, datoroperatoru vai programmētāju.  Profesionālajai izdegšanai pakļautie darbinieki tās iedarbību  bieži vien pastiprina, lietodami alkoholu un citas narkotikas kā  spriedzes mazināšanas līdzekli, un lai atbrīvotos no naidīguma  un depresijas. Viņi runā par dvēseles problēmu pieaugumu,  stāsta, ka esot kļuvuši par sliktiem cilvēkiem un paši nav ar to  apmierināti, kļūst vēsi un bezjūtīgi. Viņi bieži nogrimst domās  par savu nepilnvērtību, un tikai retais no viņiem meklē  konsultāciju vai psiholoģisku palīdzību.  Ir jāuzņemas atbildība par savu iekšējo pasauli un tā jākopj tieši  tāpat, kā jūs no rīta tīriet zobus. Tam ir jāatrod laiks - rūpēm par  savas iekšējās pasaules līdzsvaru un kopšanu.